7. A klases ekskursija uz Ventspili oktobrī

/Kellija, Kristīne 7.a /

          Visiem pusaudžiem ierastais dienas ritms ir vienmuļā skola, bet ir patīkami, ka kādu dienu ir iespēja atpūsties kopā ar klasesbiedriem, aizbraucot apskatīt ko jaunu. Mūsu klase ir radoša un aktīva, tādēļ mēs būtu ar mieru piedalīties līdzīgos pasākumos katru mēnesi.Šogad oktobrī devāmies uz Ventspili.

          Pirmais apskates objekts, uz kuru devāmies, bija Amatu māja. Nokļuvām seno laiku skolā, mums bija viena mācību stunda gluži kā senajos laikos. Mēs stingras skolotājas vadībā mācījāmies lasīt seno laiku druku ( par nepaklausību varēja  likt stūrī tupēt uz zirņiem), mums dažādās kartēs bija jāsameklē Kolkas rags, ko bija diezgan sarežģīti atrast. Mēs uzzinājam, ka tolaik meitenēm puiši bija jāskata pēc apaviem ( jo tie tīrāki, jo puisis būs  labāks  saimnieks), bet meitenes-  pēc matiem ( ja meitenes  mati nav sasieti astē vai copē, bet brīvi izlaisti, tad viņa nākotnē nebūs laba saimniece ).

          Nākamais apskates objekts bija planetārijs. No sākuma likās, ka nekas īpašs nebūs, bet tad elpa aizrāvās. Mēs sēdējām apaļā zālē, kuras griestos tika rādīta filma par zvaigznēm,  to veidošanos un izzušanu. Skatoties to visu, radās tāda sajūta, it kā būtu tur  augšā  un varētu zvaigznēm pieskarties.

          Tālāk mēs turpinājām ceļu uz Ventspils olimpiskā centra slidotavu. Mēs, visa klase, bijām vienīgie lielā ledus hallē, varējām slidot uz nebēdu. Un tiem, kuri neprata slidot, bija iespēja to iemācīties. Domāju, ka šis objekts visiem ļoti patika, jo beidzot varēja patiešām izkustēties tā, ka pat spēka vairs nav. Un bija arī tādi no mums, kuri negribēja doties prom, tāpēc  izbaudīja pēdējās minūtes ledus hallē, vārtoties pa ledu.

          Ekskursijā pēdējā  bija Kaķu taka. Bija vajadzīga liela drosme, jo tā bija dažādu grūtības pakāpju šķēršļu josla. Visiem ļoti patika šie ekstrēmie piedzīvojumi, taču klasē bija arī tādi cilvēki, kuriem nepietika drosmes kaut ko tik ekstrēmu pabeigt līdz galam. Par laimi, nevienu no mums nevajadzēja nocelt, paši tikām lejā.

          Smieklīgie brīži bija autobusā, kad braucām mājās. Klausījāmies spoku stāstus, kamēr nobijāmies tik ļoti, ka nācās zvanīt mammām un lūgt, lai nāk pretī un pavada līdz mājām. Cerams, ka būs vēl šādas ekskursijas.