5. un 6.klašu skolēni skatās izrādi “Vārnu ielas republika”

            Novembrī katram skolotājam un klases audzinātājam aktuāls kļūst jautājums, kā mācīt skolēniem, kas ir 11.novembris, kas ir 18.novembris mūsu valsts vēstures lappusēs. Uz šo sarunu veiksmīgi rosina izrāde “Vārnu ielas republika” neatkarīgajā teātrī “Kabata”( režisore Arnita Jaunzeme), tāpēc  jau vairākus gadus mūsu skolas skolēni tieši novembrī noskatās šo izrādi.

            Jauniešu ikdiena Rīgas nomalē 20.gs. sākumā ir ne tikai piedzīvojumi savā ielā, savstarpējās cīņas, slepena izsekošana, nerātnību sastrādāšana, bet arī nopietna izvēle - būt savas zemes patriotam un pieteikties cīņai vai stāvēt malā un gaidīt, ka cīnīsies citi. Patriotisms - tā ir vērtība, par ko mudina domāt ši izrāde.

“Nepaņems ar roku pliku

 Mūsu Vārnu ielas republiku, “ šādi dziesmas vārdi skanēja  izrādes beigās. Pirmā pasaules kara, Brīvības cīņu laikā tie atkal kļūst aktuāli, tikai savas ielas vietā jāaizstāv sava valsts.

            Skolēnu minētie ieguvumi pēc izrādes noskatīšanās.

            “Es no šis izrādes ieguvu, ka vajag būt varonīgam un gudram. “( Bruno 6.b)

            “No šis izrādes es sapratu, ka ir vienalga, kāds ir tavs dzimums, galvenais ir aizstāvēt savu dzimteni par jebkuru cenu, pat par visdārgāko. Es sapratu, ka ne vienmēr viss jārisina ar dūrēm vai kājām. “( Kristaps  6.b)

            “Es pēc uzveduma noskatīšanās  aizdomājos par to, cik mums ir labi. Mums ir datori, televizori. Tolaik bērni vairāk spēlējās laukā. “ ( Monika  6.b)

            “Izrādes sākumā, kad rādīja Rīgas bildes, es ieraudzīju, kā Rīga izskatījās pirms 100 gadiem. Es uzzināju, kādas drēbes bija cilvēkiem pirms 100 gadiem. “ ( Karla  6.b)

            “Man bija interesanti salīdzināt, kā izskatījās Rīga toreiz un tagad. Vēl man bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja bērni tad, kad Latvija bija Krievijas sastāvā. Izrādes beigās man patika, kā dziedāja, jo šī dziesma tika veltīta par godu tiem, kas cīnījās, lai Latvija pastāvētu un nepiederētu kādai citai valstij.” ( Edvards  6.b)

            “Es ieguvu mazliet zināšanas par aktiera profesiju un izdomāju, ka tas ir ļoti grūti, jo lielākā daļa aktieru bija sasvīduši un jāatceras daudz teksta. “ ( Ralfs  6.b)

            “ No šis izrādes es mazliet apdomājos, cik labi mēs tagad dzīvojam. Mēs varam vilkt, ko gribam, runāt, ko gribam, spēlēt mūziku, kādu gribam. Tajā laikā tas bija aizliegts.  “ ( Paula  6.b )

            “Es labi pavadīju laiku.” ( Krišjānis 6.b )